sen neesmu te pastrādājusi

Esmu tā pārņemta ar dažādiem jaunumiem, ka par šo lapu biju piemirsusi, tā kā pametusi novārtā...pilnīgi saprotu cilvēkus, kuriem šķiet neinteresanti te ielūkojoties.
Jāsāk laikam ar visu pēc kārtas tā man būs vieglāk.
Jūlija beigās, tuvojoties atvaļinājuma pēdējām dienām, internetā ieraudzīju sludinājumi, ka dizainere Solvita Gailīte  rīko kursus zīda ziedu izgatavošanā. Tā kā jau laiciņu atpakaļ biju ievērojusi viņas fantastiskos darbus, tad jau toreiz zināju, ka arī es tādus gribu taisīt. Tie atšķīrās no viesiem pārējiem ar savu smalkumu, dzīvīgumu un neparasto krāšņumu. Tāpēc 15. augustā devos uz pirmo nodarbību, un līdz šodienai joprojām esmu ar to pārņemta...Mācos taisīt ziedus, kuri ir sastopami dabā, tādā veidā pati sev, saviem līdzdomātājiem, līdzjutējiem un klientiem pagarinot ziedēšanas laiku. Ja tas nav vairs ārā, tad vismaz sirdī un apģērbā tas rodas rotājoties ar šiem ziediem.
Pasakaini šie ziedi ir kā līgavas aksesuārs, īpaši  galvas rotas tradicionālā plīvura vietā. Tām ir arī savas priekšrocības salīdzinot ar  "dzīvajiem" ziediem. Tos nodosiet no paaudzes paaudzēm,kā arī tie nekad nenovītīs.
Veidojot zīda ziedus, esmu daudz izglītojusies arī ar interneta palīdzību, atklājot pavisam citu pasauli uz šo pasakaino nodarbošanos, atļaušos to pat nosaukt par mākslu, jo tiešām katrs darbs ir kā glezna.
Tā nu pētot internetā un sadraudzējoties ar Solvitu, pašmācības ceļā esmu izzinājusi par ziedu veidošanu no dabīgās ādas, kas Latvijā vispār līdz šim nebija sastopama.
Šobrīd , protams, man tas neizdodas tik profesionāli, bet es mācos un esmu neatlaidīga lietās, kas mani interesē. Vienmēr mērķtiecīgi es eju uz to, lai sasniegtu labākus rezultātus:) Vērtējumam ievietošu savu jauno darbu bildes. Ceru, ka tās Jūs iepriecinās.